Kas ir Pasīvā māja?


Dr. Volfgangs Feists


Parasti māja tiek aprīkota ar jaudīgu apkures sistēmu un nereti arī ar gaisa kondicionieri,  lai uzturētu patīkamu temperatūru visa gada garumā.
Kāpjošo enerģijas izmaksu dēļ šādas mājas uzturēšana paliek aizvien dārgāka.

 

Vai zināji, ka bez aktīvas mājas kurināšanas var iztikt pat Latvijas aukstākajos ziemas mēnešos?


Pirmā Pasīvā mājā pasaulē.

1988. gadā vācu zinātnieki Bo Adamsons un Dr. Volfgangs Feists  izstrādāja Pasīvo māju koncepciju un 1991. gadā Darmštatē,
Vācijā uzbūvēja pirmo Pasīvo māju pasaulē.


Šie zinātnieki izstrādāja Pasīvās mājas būvniecības standartu un noteica sekojošus kritērijus:


1. Pietiekama siltumizolācija

To var salīdzināt ar kvalitatīvu virsjaku ziemā, kura taču Tevi arī silda bez sildītāja palīdzības.

4. Kvalitatīvi trīs stiklu pakešu logi

Tie kalpo kā lieli saules kolektori, kas palīdz piesildīt māju ziemā.

2. Pilnībā hermētiska

Pasīvajā mājā nav pat mazāko plaisiņu, pa kurām varētu izplūst siltais gaiss.

5. Pareizs ēkas novietojums

Māja ir jāizvieto tā, lai saule caur plašajiem logiem to sasildītu ziemā, bet vasarā zem speciālas logu pārkares veidosies ēna, kas neļaus mājai uzkarst.

3. Bez termiskiem tiltiem

Termiskais tilts ir siltumenerģijas noplūde, pa kuru siltums izkļūst cauri būvkonstrukcijām.

6. Gaisa ventilācija ar rekuperāciju

Ventilācija nodrošina mājā vienmēr svaigu, tīru gaisu visa gada garumā, neļaujot siltumam izplūst no mājas.

7

REZULTĀTS – māja, kurā komfortablu iekštelpu klimatu var uzturēt bez aktīvas sildīšanas vai dzesēšanas sistēmas


Kas tad nodrošina siltumu mājā?

Pasīvajai mājai ir nepieciešams par 90 % mazāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar standarta māju. Atlikušos 10 % nodrošinās:

mājas iedzīvotāju izdalītais ķermeņa siltums;
saules radiācija caur logiem; sadzīves tehnikas,
apgaismojuma un televizora izdalītais siltums;
ventilācijas iekārta, kas uztur gaisu vienmērīgi siltu;
dekoratīvs malkas kamīns vai nelielas jaudas elektriskie radiatori.


Kas Pasīvai mājai ir “pasīvs”?

Apkures sistēma. Pasīvā māja nav “aktīvi” jākurina, jo tā uztur sevi siltu, izmantojot saules radiāciju, kā arī sadzīves iekārtu un iemītnieku radīto siltumu, jeb “pasīvo” enerģiju. Pateicoties izcilai siltumizolācijai, trīskāršiem logiem un augstas efektivitātes ventilācijas iekārtai ar siltuma atgūšanu, pasīvā māja atdziest ļoti lēni, kā termoss, un tikai ziemas tumšajās dienās to ir nepieciešams nedaudz piesildīt, piemēram, ar kamīnu vai mazas jaudas elektriskajiem radiatoriem.


Pasīvās mājas pamatelementi



Izcila siltumizolācija

Biezas sienas, kas nodrošina siltuma saglabāšanu telpās, ir viens no primārajiem pasīvas un jebkuras energoefektīvas mājas būvelementiem. Lai pēc iespējas racionālāk izmantotu resursus un samazinātu sienu tilpumu, mēs izmantojam koka karkasa paneļu sistēmu, kas nodrošina maksimālu konstrukciju stiprību un efektivitāti pie minimāla materiālu patēriņa. Starp karkasa I-siju statņiem pildīta celulozes ekovates siltumizolācija, bet no ārpuses siena vēl papildus siltināta ar ekoloģiskajām kokšķiedras plāksnēm, tādējādi veidojot nepārspējamu siltumizolācijas slāni 57 cm biezumā ar siltumcaurlaidības koeficientu U=0.07 W/(m2K). Bez apmetuma sienās izmantotas arī OSB (kokskaidu) plāksnes. Sienu paneļi konstruēti tā, lai nekur neveidotos tā saucamie termiskie tilti, bet montāžas tehnoloģija ļauj iegūt kvalitatīvu konstrukciju ar izcili blīvām savienojumu vietām.


Pilnībā hermētiska

Pasīvās mājas apvalkam jābūt īpaši blīvam, jo pretējā gadījumā tiks sildīts āra gaiss. Siltais iekštelpu gaiss vienmēr centīsies atstāt māju pa spraugām, savukārt tas var izraisīt kondensāta un pelējuma rašanos neblīvajās vietās. Gaisa caurplūšanas dēļ var rasties arī caurvējš un aukstā gaisa zonas grīdas tuvumā. Siltumizolācijas materiāli parasti nav gaisu necaurlaidīgi, tāpēc šim apvalkam jābūt projektētam un izbūvētam atsevišķi. Koka konstrukcijās parasti izmanto koka kompozītplāksnes, kas noblīvētas ar lentēm savienojumu vietās. Būtiski, lai gaisu necaurlaidīgais apvalks būtu vienlaidus un lai citu būvdarbu veicēji (piemēram, elektriķi) to nejauši nesabojātu. Arī visiem inženierkomunikāciju izvadiem (pat elektrības rozetēm), kas šķērso apvalku, jābūt noblīvētiem ar īpašiem materiāliem. Pasīvās mājas siltumizolācijas un gaisa necaurlaidīgo slāni noteikti jāpārbauda ar īpašo Blower door metodi un infrasarkano kameru.




logs bez termiskā tilta


Bez termiskiem tiltiem

Siltums māju var pamest ne tikai pa spraugām ēkā, bet arī caur materiāliem ar augstu siltuma vadītspēju. Termiskais tilts var veidoties, piemēram, nepareizi izbūvējot balkonu otrā stāvā, jumta pārsegumos vai ēkas sienas ārējos un iekšējos stūros. Pasīvajā mājā nedrīkst būt termiskie tilti, jo pretējā gadījumā samazinās iekštelpu virsmas temperatūras, rodas mitruma bojājumu risks un būtiski pieaug siltuma zudumi. Inženieriem ir zināmas dažādas metodes, kā novērst termiskos tiltus. Būtiskākie likumi ir: nepārtraukt siltumizolācijas apvalku, izvēlēties racionālu ēkas formu un logus iebūvēt siltumizolācijas slānī.




Pareizi izvietoti hermētiski trīs stiklu pakešu logi

Viens no Pasīvās būvniecības pamatprincipiem ir mājas un tās stikloto laukumu pareiza orientācija pret debespusēm, lai maksimāli izmantotu saules enerģiju. Pasīvā saules enerģija caur stiklojumu var kompensēt 40% no ēkas siltuma zudumiem, līdz ar to logi (un arī stiklotās ārdurvis) ir viens no Pasīvās ēkas pamatelementiem. Pasīvajai mājai jāizvēlas vislabākie tirgū pieejamie logi, kuriem parasti ir ļoti kvalitatīvs trīskāršs stiklojums. Tam jābūt papildus noblīvētam un iestrādātam īpaši konstruētos rāmjos bez termiskajiem tiltiem. Šādi logi iekštelpās ielaidīs vairāk siltuma, nekā ļaus izplūst ārā, tāpēc vasarās māju vajadzētu nodrošināt pret pārkaršanu, izmantojot saules aizsargus, žalūzijas, jumta pārkares un citus risinājumus. Pasīvās mājas logos nedrīkst ierīkot papildu ventilācijas sistēmas, ko dažkārt piedāvā logu ražotāji. No hermētiski blīviem logiem nav jābaidās, jo par gaisa kvalitāti gādā inovatīvā mehāniskā ventilācijas sistēma


Efektīva gaisa ventilācija

Ventilācijas sistēma būtu vajadzīga ikvienā mājā, bet Pasīvā mājā tā ir obligāta. Gaisa ventilācijas ierīce ļauj, neatverot logus, nodrošināt māju ar svaigu gaisu. Pasīvā māja ir blīva un gaisa apmaiņa tajā notiek gandrīz tikai caur ventilācijas sistēmu.  Izmantojot ventilācijas sistēmā iebūvēto gaisa siltummaini, ir iespējams atgūt līdz pat 93% siltuma no gaisa, kas tiek izvadīts ārā no mājas. Ventilācijas sistēmā uzstāda arī nelielu elektrisko sildītāju, kas nepieciešamības gadījumā gaisu nedaudz piesilda, lai nodrošinātu vienmērīgi +20 grādu siltu gaisu. Vasarā sistēma darbosies pretēji un ieplūstošo svaigo gaisu atvēsinās, nodrošinot komfortablu mikroklimatu telpās visu gadu.

Lai telpā nemitīgi būtu ne vien silts, bet arī svaigs gaiss – labas gaisa kvalitātes nodrošināšanai vienam cilvēkam nepieciešami vismaz 30 kubikmetri svaiga gaisa stundā. Ja mājā dzīvo 5 cilvēki, ventilācijas iekārta piegādās 150 kubikmetrus svaiga gaisa stundā.




Neliela papildu apkures sistēma

Pasīvajā mājā nav nepieciešama aktīva apkures sistēma, jo tā uztur sevi siltu, izmantojot saules radiāciju, kā arī sadzīves iekārtu un iemītnieku radīto siltumu, jeb “pasīvo” enerģiju. Papildus tam, ventilācijas sistēma uzsilda ienākošo svaigo gaisu līdz +20C° grādu temperatūrai.  Tomēr, neskatoties uz to, tumšajā ziemas periodā neliela apkures sistēma ir nepieciešama. Mājas apkuri nodrošina jaunākās paaudzes HYBRID infrasarkanie keramiskie radiatori. Sildelementi ir estētiski un patērē tikai 375W.



Saules baterijas

Pasīvās mājas princips ir pēc iespējas vairāk izmantot mums visapkārt esošos, brīvi pieejamos atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, saules enerģiju. Saules bateriju darbības princips ir vienkāršs – iegūtā enerģija tiek izmantota dotajā brīdī nepieciešamo mājsaimniecības iekārtu darbināšanai, tajā skaitā ventilācijas sistēmai, ūdens sildīšanai un daļēji arī apkurei. Ja elektroierīču elektrības patēriņš attiecīgajā brīdī ir lielāks par saules bateriju saražoto jaudu, tad papildus elektroenerģija tiek iepirkta no tīkla, bet ja saules bateriju saražotā jauda ir lielāka, tad liekā enerģija tiek nodota  elektroenerģijas tirgotājam.

Izmantojot saules baterijas, iespējams saražot tik daudz elektroenerģijas, cik nepieciešams, lai atpelnītu mājas elektriskās apkures izmaksas gada griezumā.

Vairāk informācijas par saules baterijām lasiet – www.sinergo.lv





Tehniskās prasības

Lai sasniegtu Pasīvās mājas standartu, nepietiek tikai ar papildus siltumizolācijas slāņa uzklāšanu. Saskaņā ar standarta prasībām, tehniskajā ziņā mājai jāatbilst šādiem kritērijiem, lai to varētu atzīt par Pasīvu māju:

 

  • Īpatnējais siltuma enerģijas patēriņš apkurei un dzesēšanai nepārsniedz 15 kWh/m² gadā;
  • Apkures un dzesēšanas jauda nepārsniedz 20 W/m²;
  • Primārās enerģijas patēriņš nepārsniedz 120 kWh/m² gadā;
  • Pasīvā ēka ir hermētiska, gaiscaurlaidība nepārsniedz n50 = 0.6 h-1 pie 50 Pa spiediena starpības.

Prasības konstrukcijām un inženiertīkliem:

  • Ēkas norobežojošās konstrukcijas raksturo zems siltuma caurlaidības koeficients, U-vērtība <0,15 W/m²K;
  • Logi atbilst Pasīvās ēkas logu standartam, ar trīsslāņu stikla paketi, un U-vērtību <0,8 W/ m²K;
  • Norobežojošās konstrukcijas ir projektētas un izbūvētas bez termiskajiem tiltiem;
  • Ventilācijas rekuperācijas sistēmas ar augstu siltuma  atgūšanas efektivitāti virs 75%;
  • Ēkas apgaismojums un sadzīves iekārtas ir ar ļoti zemu enerģijas patēriņu (piem., A, A+, vai A++ klases iekārtas).

Vairāk par Pasīvo māju būvniecību varat uzzināt šeit: